2002. gadā ar Dobeles pilsētas domes atbalstu tika uzsākta Dobeles pilsdrupu konservācija. 2018. gadā trīs Zemgales pašvaldības – Jelgava, Dobele un Bauska -, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, sāka īstenot kopīgu kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas projektu – „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā". Tā ietvaros pārbūvi piedzīvojusi Dobeles Livonijas ordeņa pils kapela, kā arī pils laukuma teritorija.
Pārbūvētā kapelas ēka ir nodota ekspluatācijā 2020. gadā, un kļuvusi par daudzfunkcionālu, kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centru ar nosaukumu Dobeles Pils.
No 2021. gada augusta Dobeles Pils ir pieejama apmeklētājiem.
Sniegto pakalpojumu apraksts:
Telpu izmantošana:
Kāzu rīkošanas pakalpojumi:
Vēstures liecības - Dobeles pilskalns ar priekšpili, kur tagad redzamas restaurētās Livonijas ordeņa mūra pils drupas un atjaunotā kapella, pirms vācu ienākšanas ir stāvējusi stalta zemgaļu koka pils ar senpilsētu. Tā tur pacēlusies, vēl pirms Dobeles vārds 1254. gadā pirmoreiz tika minēts Zemgales dalīšanas grāmatā. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Dobele bijusi apdzīvota jau pirms mūsu ēras. Pilij vieta ir atrasta Bērzes upes krastā. Austrumos un ziemeļos no upes pilskalns ir 20 – 25 m augsts, rietumu pusē – salīdzinoši zemāks, ar grāvjiem, kas nodrošināja tā aizsardzību. 13. gs. Dobeles apkārtnē notika sīvas kaujas pret krustnešiem. Gandrīz simts gadus zemgaļu pils izturēja neskaitāmus uzbrukumus un aplenkumus. 1289. gadā, kad tālāka pretošanās kļuva bezcerīga, zemgaļi paši nodedzināja Dobeles pili un aizgāja uz Lietuvu. 1335. – 1347. g. Livonijas ordenis pilskalnā uzcēla savu mūra pili.