Par teiksmoto dēvētais Zebrus ezers, kas aizņem 420 ha, Dobeles novadā ir gan vislielākais, gan arī visleģendārākais.Rakstnieks Kārlis Ieviņš to ir nodēvējis par teiksmoto ezeru, kura krastos staro seno, brīvo latvju dzīves burvība. Ezers ir iecienīta atpūtas un makšķerēšanas vieta Tas ir 3,6 km garš, 1,75 km plats un lielākais dziļums sasniedz 3,9 m. Šeit mīt karūsa, rauda, zutis, asaris, līdaka, līnis, plaudis, plicis. Vietām ezera krasti stāvi, paceļas pat 30 metrus virs ezera līmeņa.
Ezera pakājē snaudošajā Ezerlūķu pilskalnā senos laikos ir pacēlusies stalta senlatviešu pils. Nostāstos ir minēts, ka uz to no otrpus ezeram esošā Elku kalna ir vedis Dievu jeb Priesteru ceļš – garš, akmeņains sēklis. Pa to priesteri briesmu brīžos ir steigušies rast patvērumu Ezerlūķu pilī. Stāsta, ka arī tagad brieži un aļņi varot pārbrist pa sēkli. Hidroarheologi pirms pāris gadiem, meklējot izdaudzināto sēkli, patiešām 0,5 – 2 m dziļumā ezerā ir atraduši dabiski veidojušos akmeņu grēdu 5 – 20 m platumā un 300 – 400 m garumā. Apmēram kilometru uz dienvidiem no Ezerlūķu pilskalna mežā netālu no ezera slēpjas Smiltnieku pilskalns. Pētījumi liek domāt, ka tas ir kalpojis kā patvērums, ir arī versija par to kā raganu dedzināšanas vietu.
Par ezeru ir arī dzirdēts, ka tas ziemā baisi baurojot, ļaudis biedēdams. Drausmīgo gaudošanu izraisot plaisu veidošanās ledū. Ezers ir makšķernieku iecienīts, bet peldēšanās prieku baudītājiem ir izveidotas atpūtas vietas.
Ezers iekļauts dabas liegumā "Zebrus un Svētes ezeri" un tiek aizsargāts no 1957. gada. Netālu atrodas Svētes ezers, ko nošķir 0,5 km platais Svētes purvs. Senāk abi ezeri bijuši apvienoti. Ziemeļaustrumu krastā aizsargājams dabas piemineklis — Zebrus avoti.
