Neparasto meklējot

Neparastais un mistiskais, kas vienmēr vilinājis ļaudis, nav atrodams tikai tālās zemēs. Noslēpumi ir tepat, mums līdzās. Vai esat gatavi pārsteigumiem?

Maršruts: Zebrus ezers – Elku kalns – Pokaiņu mežs – Ķeveles avoti

Maršruta garums – apmēram 60 km.

Zebrus ezers
Par teiksmoto dēvētais Zebrus ezers, kas aizņem 412 ha, Dobeles rajonā ir gan vislielākais, gan arī visleģendārākais. Ezera pakājē snaudošajā Ezerlūķu pilskalnā senos laikos ir pacēlusies stalta senlatviešu pils. Nostāstos ir minēts, ka uz to no otrpus ezeram esošā Elku kalna ir vedis Dievu jeb Priesteru ceļš – garš, akmeņains sēklis. Pa to priesteri briesmu brīžos ir steigušies rast patvērumu Ezerlūķu pilī. Stāsta, ka arī tagad brieži un aļņi varot pārbrist pa sēkli. Hidroarheologi pirms pāris gadiem, meklējot izdaudzināto sēkli, patiešām 0,5 – 2 m dziļumā ezerā ir atraduši dabiski veidojušos akmeņu grēdu 5 – 20 m platumā un 300 – 400 m garumā. Apmēram kilometru uz dienvidiem no Ezerlūķu pilskalna mežā netālu no ezera slēpjas Smiltnieku pilskalns. Pētījumi liek domāt, ka tas ir kalpojis kā patvērums, ir arī versija par to kā raganu dedzināšanas vietu. Par ezeru ir arī dzirdēts, ka tas ziemā baisi baurojot, ļaudis biedēdams. Drausmīgo gaudošanu izraisot plaisu veidošanās ledū.

Zebrenes Elku kalns
Starp Svētes un Zebrus ezeriem apmēram 20 metrus augstāk pār purvaino apkārtni paceļas Elku kalns. Atrodas Svētes ezera austrumu krastā, 0,5 km no Zebrus ezera, purvainā un mežainā apvidū. Ir dzirdēts pieņēmums, ka senos laikos, kad ūdens līmenis bijis daudz augstāks un abi ezeri bija savienoti, te ir bijusi sala. Elku kalnu uzskata par senču dievu pielūgšanas un upurēšanas vietu. Dzirdēts pieņēmums, ka te ir bijusi centrālā kulta vieta. Dīvains akmens krāvums ir bijis saskatāms vēl pagājušā gadsimta sākumā. Elku kalns ir ievērojams arī ar augu valsts neparasto audzelību. Te žuburo liepas un puduros aug citi lapu koki, kalna galā zaļo ozoli, sastopamas vairākas orhideju dzimtas augu sugas. Pie kalna nevar piebraukt ar mašīnu, tāpēc ir jārēķinās, ka vairāk par kilometru nāksies iet kājām gar Svētes ezera dumbraino krastu. Zebrenes pagasts, GPS koordinātas: 56.61908, 22.99250

Pokaiņu mežs
Mīklainās akmeņu upes, krāvumi, vaļņi un īpatnējie savrupi akmeņi ir bijuši par pamatu tam, ka Pokaiņu mežs ir fantastiskiem un neparastiem minējumiem, dažādiem pieņēmumiem apaudzis. Nenoliedzami gan ir tas, ka Pokaiņi ir spēcīga enerģētiska vieta. Senos laikos te bijusi svētvieta. Par Pokaiņiem ir bijis zināms jau pagājušā gadsimta 30. gados, taču pilnībā tos atklāja 90. gadu vidū. Meža sakopšanā un akmens krāvumu attīrīšanā ir strādājuši simtiem talcinieku. Vieta ir interesanta arī ar savu ainaviskumu – stāviem pauguriem, ielejām un avotiem.

Ķeveles avoti
Leģenda stāsta, ka Lielā Ziemeļu kara laikā latviešu zintnieki ar avota ūdeni esot izdziedinājuši Zviedrijas karali Kārli XII, kuram nav spējuši palīdzēt galma mācītie dakteri. Avotus tāpēc bieži sauc arī par Karaļa avotiem, bet to ūdeņiem piedēvē dziednieciskas spējas. 4 m dziļajā gravā, kuras krasti nostiprināti ar laukakmeņiem, burbuļo septiņi avotiņi, kas tālāk saplūst vienā strautā. Katra avota ūdenim ir sava garša, un katrs līdz noteiktai kaitei. Dziednieki par enerģētiski spēcīgu uzskata arī pašu vietu.