Bērze, Svētes kreisā pieteka, sākas purvainās pļavās pie Lielauces ezera. Tās kopgarums ir 109 kilometri, platība 1180 km², kritums 108 m. No Bērzes labā krasta strauts pievada Zebrus ezera ūdeņus, ietek Sesava, Ālave, Auce, no kreisā - Mazā Bērzīte un Bikstupe. Agrāk Bērzes ietecējusi tieši Lielupē, bet 19.gadsimta sākumā izrakts kanāls, kas to savieno ar Svēti.
Bērzes upe nenoliedzami bagātina Dobeles ainavu: upes ūdeņos atspoguļojas Dobeles pilsdrupu mūri, lejpus pārgāzei cauru gadu omulīgi peldas pīles, Ķestermežā Bērze apmet gleznainu loku brīvdabas estrādei. 20.gs. 30.gados un arī vēl padomju laikā gan dobelniekiem, gan pilsētas viesiem tika piedāvāta iespēja noīrēt laiviņas un skatīt Bērzes krastus no upes puses. Vēlāk 70.gados upē notika pat ūdens tūrisma sacensības ar smailītēm un gumijas laivām. Diemžēl upes piesārņojuma dēļ šīs jaukās nodarbes Bērzes upē vairs nebija ieteicamas.
Jau no seniem laikiem Bērzes upes spēks izmantots dzirnavu darbināšanai. 17.gs., hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642 - 1682), Dobeles muižā, iepretim pilsdrupām, tika uzdambēta Bērzes upe un muižā ierīkota maltuve, kokzāģētava un etiķa darītava. Dambi veidoja akmeņu krāvum, apšūts ar dēļiem. Tas kalpoja ilgu laiku, līdz 1962.gada pavasara plūdi to pārrāva. Nedaudz vēlāk, 1967.gadā, tika uzbūvēts jauns betona aizsprosts, kas bija nedaudz augstāks nekā iepriekšējais. To projektēja Dobeles inženieris Kreilis.
1999.gadā Bērzes upē pie aizsprosta, iepretim rūpnīcai "Spodrība" tika uzsākta mazās hidroelektrostacijas būvniecība, ko veica SIA "Dobeles HES". Pēdējoreiz aizsprosts pārbūvēts pavisam nesen - 2004.gadā, kad tā līmenis tika pacelts par 0,5 metriem.
Realizējot projektus Dobeelēs pilsētā, ir labiekārtoti upes abi krasti.Labajā krastā izveidota Dobeles pilsdrupu promenāde, bet kreisajā krastā pie Dobeles mūzikas skolas iekārtota savdabīga pastaigu vieta ar celiņiem, koka laipām un skatu platformu uz Dobeles pilsdrupām.
