Šogad pirmo reizi Latvijā tiks atzīmēta Eiropas Personības
muzeju diena, kas notiek katra gada pirmajā aprīļa sestdienā. Šogad tā notiks
5. aprīlī ar nosaukumu ‘’Atrasts atvilktnē’’. Piedāvājam ieskatīties arī mūsu
muzeja krājumā. Tiesa, mēs tā droši nezinām, vai mūsu atvilktnē kaut kas ir un
vai vispār ir tā atvilktne.
Meklējam atvilktni! Noslēpums, ko zināji tikai divi.
Viens no priekšmetiem, kas saistāms tieši ar Kārli Ulmani, ir
skatāms muzeja jaunajā ekspozīcijā «Kārlis Ulmanis 1877 - 1942». Tā ir
rakstāmpults, kas muzejā tika pārņemta lietošanā bez atlīdzības no Latvijas
Valsts prezidenta kancelejas.
Pulti izgatavojis galdnieks Zamuels Sladkojedovs, kurš aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados
strādāja Prikuļa mēbeļu fabrikā Rīgā.
Vienā saspringtā darba brīdī fabrikā ieradies sabiedrisko lietu
ministrs Bērziņš un pasūtījis rakstāmpulti Kārlim Ulmanim. Lai līdz 18.
novembrim būtu gatava. Iedevis arhitekta Vilneraga izgatavoto zīmējumu. Bet
meistaram gribējies arī kaut ko no sevis pielikt klāt. Izdomāja, ka tajā mēbelē
var ierīkot mazu slepenu atvilktnīti. Kad palīgi, gatavo rakstāmpulti
pulierēdami, to visvisādi grozījuši un pētījuši, atvilktni uziet nav izdevies.
17. novembrī ministrs klāt. Par meistara stiķi bija dzirdējis un
pasaucis viņu sāņus. Mudinājis, lai, kad visi aizgājuši, parādot atvilktni.
Zamuels sacījis: - Bet, ministra kungs, tad jau tas nebūs nekāds noslēpums!
Gribētos, lai zina tikai tas, kam pults piederēs.
Ministra kungs piekritis, lai parādot tikai prezidentam. Tā arī
vienojušies.
Norunātajā laikā pults aizvesta uz Ārlietu ministrijas ēku, kur
tobrīd dzīvoja prezidents, un novietota kongresu zālē. Kārlis Ulmanis ienācis,
sasveicinājies, parakstīja dokumentus. Kad palicis ar meistaru divatā, visu
sīki izpētījis un izgudrojumu novērtējis. Sacījis, ka galdnieks tik jauns un
jau tāds meistars. Palūdzis apsēsties blakus un izstāstīt biogrāfiju. Zamuels
Sladkojedovs stāstījis, ka ir dzimis Grīvā pie Daugavpils krievu vecticībnieku
ģimenē. Deviņas vasaras gājis ganos. Ģimenē bijuši seši bērni, saime daudz
zaudējusi Pirmā pasaules kara laikā, un tagad ir bezzemnieki. Tēvs pelnās kā
namdaris.
Prezidents atnesis papīru un licis rakstīt uz viņa vārda
iesniegumu par zemi. Uztraukums nav ļāvis sakārtot domas, prezidents nodiktējis
tekstu un bildis, ka nokārtošot. Beidzot ielicis dokumentu kabatā. Pie ārdurvīm
meistars vēl saņēmis aploksni ar 100 latiem.
Pēc divām nedēļām Zemes ierīcības nodaļā Zamuelam Sladkojedovam
izsniegts oficiāls rīkojums, ko viņš nosūtīja mammai. Viņa saņēma zemi, ko
ģimene lietoja līdz 1940. gadam.
Savukārt 1995. gada kādā publikācijā rakstīts, ka tā laika
Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar savu padomnieku Raimondu Paulu apmeklējis
Lietišķās mākslas muzeju, kur viņiem parādīta šī pati pults. Noskaidrojies, ka
līdz tam pults daudzus gadus glabājusies Kultūras ministrijas telpās. Par to,
ka to lietojis Kārlis Ulmanis, neviens nerunāja vai arī nav zinājuši.
Toreiz Guntis Ulmanis sacījis, ka relikvijai vieta rodama Rīgas
pilī. Pults apskatē kopā ar Gunti Ulmani piedalījies arī Zamuels Sladkojedovs,
par ko liecina fotogrāfija. Par slepeno atvilktni meistars gan atcerējies, bet
nav varējis parādīt, kur tā atrodas un kā atverama.
Tā vēl joprojām atvilktne nav atrasta.
Baiba Pole, K. Ulmaņa piemiņas muzeja ‘’Pikšas’’ muzeja
speciāliste.
Autores foto