Pirmo reizi Dobeles novadā atzīmēs Starptautisko Personību muzeju dienu

02.04.2025

img-0035.webpŠogad pirmo reizi Latvijā tiks atzīmēta Eiropas Personības muzeju diena, kas notiek katra gada pirmajā aprīļa sestdienā. Šogad tā notiks 5. aprīlī ar nosaukumu ‘’Atrasts atvilktnē’’. Piedāvājam ieskatīties arī mūsu muzeja krājumā. Tiesa, mēs tā droši nezinām, vai mūsu atvilktnē kaut kas ir un vai vispār ir tā atvilktne.

Meklējam atvilktni! Noslēpums, ko zināji tikai divi.

Viens no priekšmetiem, kas saistāms tieši ar Kārli Ulmani, ir skatāms muzeja jaunajā ekspozīcijā «Kārlis Ulmanis 1877 - 1942». Tā ir rakstāmpults, kas muzejā tika pārņemta lietošanā bez atlīdzības no Latvijas Valsts prezidenta kancelejas.

Pulti izgatavojis galdnieks Zamuels Sladkojedovs,  kurš aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados strādāja Prikuļa mēbeļu fabrikā Rīgā.

Vienā saspringtā darba brīdī fabrikā ieradies sabiedrisko lietu ministrs Bērziņš un pasūtījis rakstāmpulti Kārlim Ulmanim. Lai līdz 18. novembrim būtu gatava. Iedevis arhitekta Vilneraga izgatavoto zīmējumu. Bet meistaram gribējies arī kaut ko no sevis pielikt klāt. Izdomāja, ka tajā mēbelē var ierīkot mazu slepenu atvilktnīti. Kad palīgi, gatavo rakstāmpulti pulierēdami, to visvisādi grozījuši un pētījuši, atvilktni uziet nav izdevies.

17. novembrī ministrs klāt. Par meistara stiķi bija dzirdējis un pasaucis viņu sāņus. Mudinājis, lai, kad visi aizgājuši, parādot atvilktni. Zamuels sacījis: - Bet, ministra kungs, tad jau tas nebūs nekāds noslēpums! Gribētos, lai zina tikai tas, kam pults piederēs.

Ministra kungs piekritis, lai parādot tikai prezidentam. Tā arī vienojušies.

Norunātajā laikā pults aizvesta uz Ārlietu ministrijas ēku, kur tobrīd dzīvoja prezidents, un novietota kongresu zālē. Kārlis Ulmanis ienācis, sasveicinājies, parakstīja dokumentus. Kad palicis ar meistaru divatā, visu sīki izpētījis un izgudrojumu novērtējis. Sacījis, ka galdnieks tik jauns un jau tāds meistars. Palūdzis apsēsties blakus un izstāstīt biogrāfiju. Zamuels Sladkojedovs stāstījis, ka ir dzimis Grīvā pie Daugavpils krievu vecticībnieku ģimenē. Deviņas vasaras gājis ganos. Ģimenē bijuši seši bērni, saime daudz zaudējusi Pirmā pasaules kara laikā, un tagad ir bezzemnieki. Tēvs pelnās kā namdaris.

Prezidents atnesis papīru un licis rakstīt uz viņa vārda iesniegumu par zemi. Uztraukums nav ļāvis sakārtot domas, prezidents nodiktējis tekstu un bildis, ka nokārtošot. Beidzot ielicis dokumentu kabatā. Pie ārdurvīm meistars vēl saņēmis aploksni ar 100 latiem.

Pēc divām nedēļām Zemes ierīcības nodaļā Zamuelam Sladkojedovam izsniegts oficiāls rīkojums, ko viņš nosūtīja mammai. Viņa saņēma zemi, ko ģimene lietoja līdz 1940. gadam.

Savukārt 1995. gada kādā publikācijā rakstīts, ka tā laika Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar savu padomnieku Raimondu Paulu apmeklējis Lietišķās mākslas muzeju, kur viņiem parādīta šī pati pults. Noskaidrojies, ka līdz tam pults daudzus gadus glabājusies Kultūras ministrijas telpās. Par to, ka to lietojis Kārlis Ulmanis, neviens nerunāja vai arī nav zinājuši.

Toreiz Guntis Ulmanis sacījis, ka relikvijai vieta rodama Rīgas pilī. Pults apskatē kopā ar Gunti Ulmani piedalījies arī Zamuels Sladkojedovs, par ko liecina fotogrāfija. Par slepeno atvilktni meistars gan atcerējies, bet nav varējis parādīt, kur tā atrodas un kā atverama.

Tā vēl joprojām atvilktne nav atrasta.

Baiba Pole, K. Ulmaņa piemiņas muzeja ‘’Pikšas’’ muzeja speciāliste.
Autores foto

Galerija