Lielauces pils - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Muiža pastāv no 1561. gada, kad pēc Livonijas ordeņa sabrukuma tās pēdējais metrs Gothards Ketlers kļuva par Kurzemes hercogu un sāka izlēņot zemi muižniekiem.No 1804.gada Lielauces muiža piederējusi grāfam Mēdemam, bet 19.gadsimta
un 20.gadsimta mijā Lielauces muiža piederējusi grāfam Pālenam.
Pašreizējais muižas apbūves ansamblis pamatā veidojies 19.gs. sākumā. Kungu māja sākotnēji bijusi celta ampīra stilā kā divstāvu ēka ar dakstiņu jumtu. Kompleksa saimniecības ēkas izvietotas attālāk no pils parka malā. Tajā saglabājusies pārvaldnieka māja, kas vēlāk pārbūvēta par kultūras namu, staļļi, kalpu māja, dīķa pusē – ledus pagrabs.
Ļoti interesants elements ir iedziļināta saimniecības eja no ieejas pils pagrabos dīķa virzienā, kuru kādreiz izmantoja zemnieki, vedot nodevas. Tā ved zem lokveida tiltiņa.
Ap pili ir brīvā plānojuma parks ar apmēram 60 svešzemju koku sugām, piemēram, Amūras korķakoks, Kanādas un Mandžūrijas riekstkoks, sarkanais ozols, dzeltenais bērzs, Usūrijas baltegle.Pils apskatāma no ārpuses.
Vairāk par tās vēsturi var uzzināt ŠEIT
