Tā ir jau tradīcija, ka ik gadu šajā datumā, godinot operdziedātāju un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Jāni Vītiņu, Dobeles novada pašvaldība sadarbībā ar Vītiņa dzimtas pārstāvi, dziedātāju un diriģenti Noru Kalniņu, organizē kamermūzikas koncertu brīvā dabā Spārnu pilskalnā. Šogad, atzīmējot piecgadi, tiek gatavota izvērsta trīsdaļīga muzikālā programma.
Īles luterāņu baznīca ir 17. gadsimta dievnams, kurš savu trešo atdzimšanu sāka pirms astoņiem gadiem, kad interesi par to izrādīja diriģents Ints Teterovskis un jauniešu koris BALSIS. Kopš tā laika baznīca no grausta ir atdzimusi par skaistu kultūras telpu Zemgalē – Akustiskā koncertzāle ĪLE, kura pamazām kļūst par iecienītu vietu gan mūziķiem, gan tās baudītājiem. Gada laikā tā ir tikusi pie skaistām iekštelpām un sakrālā interjera, turpinās darbi pie jumta nomaiņas.
Īles Spārnu pilskalnā kopš 2019.gada vasaras ir izskanējušas četras dažādas kamermūzikas koncertprogrammas. Pirmajā gadā tā bija trīs operas tenoru “Arrivederci Roma!”. Otrā gadā sekoja baroka operas aizsācēja Klaudio Monteverdi koncertprogramma “Monteverdi Virsotnes”. Trešajā gadā franču un itāļu baroka mūzika, kas veltīta diennakts tumšajai daļai, kopā ar ģitāristu Kasparu Zemīti “No krēslas līdz rītausmai” un pērn William Byrd Consort “Angļu galma pastorāle”. Koncertus ik gadu apmeklē vairāk kā simts klausītāju un tā jau ir kļuvusi par tradīciju gan rīkotājiem, gan koncertu apmeklētājiem.
Par Jāni Vītiņu: Jānis Vītiņš dzimis 1894.gada 14.okrobrī Aizputes apriņķa Dzērves pagastā. 1915. gadā Vītiņu iesauca Krievijas armijā, savukārt 1919. gadā mobilizēja Latvijas armijā, kur kā virsleitnants viņš demonstrēja varonību cīņās pie Bolderājas, kā arī sāka publiski uzstāties – dziedāt. Paralēli studijām Latvijas Konservatorijā Vītiņš dziedāja arī Latvijas Nacionālās operas korī, kur arvien biežāk viņam sāka uzticēt solo partijas. 1921. gadā Vītiņu par cīņām 1919. gada 3. novembrī pie Šmita un Dreimaņu mājām Bolderājas rajonā apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni. Ņemot vērā prasīgā maestro Emila Kupera ieteikumu, Vītiņš devās uz Itāliju un jau 1929. gadā Milānā izpildīja Rūdolfa lomu Pučīni operā "Bohēma". Tajā pašā gadā viņš nonāca Vācijā, kur noslēdza līgumu ar Frīdriha teātri Desavā. Pēcāk tika uzsākta tūre Dienvidslāvijā, savukārt laika posmā no 1931. līdz 1937. gadam ar skatuves vārdu Jan Witin viņš dziedāja Vācijā, Šveicē, Holandē un Somijā, tādējādi līdztekus Marisam Vētram, Rūdolfam Bērziņam un Artūram Priedniekam kļūstot par starptautiski pazīstamu un augstā vērtē turētu Latvijas tenoru. 1940. gadā pēc okupācijas jaunā vara Vītiņam piedāvāja kļūt par operteātra direktoru, taču, būdams īstens nacionālists, viņš atteicās, turklāt aicināja varas izteiktajiem piedāvājumiem nepiekrist arī kolēģus. Vītiņš iesaistījās jaundibinātajā pretestības kustībā "Tēvijas sargi", kur kļuva par Ārējo sakaru nodaļas vadītāju. Rezultātā 1941.gada 6. martā viņš tika apcietināts un apsūdzēts spiegošanā Vācijas labā. Nāvessods Janim Vītiņam tika izpildīts 1941. gada 12. novembrī Astrahaņas cietumā. Pirms nāves varonīgais tenors esot lūdzis atļauju nodziedāt āriju no Umberto Džordano operas "Andrē Šenjē". (No: Sabīne Košeļeva; Dziedāt, dzert un karot; 25.07.2018.; www.delfi.lv)
Ieejas biļetes var iegādāties iepriekšpārdošanā https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/129680, kā arī būs iespēja iegādāties koncertvietā notikuma dienā.