Meža parks ar brīvdabas estrādi ir iecienīta pilsētnieku atpūtas vieta. Nosaukums cēlies no Dobeles latviešu luterāņu draudzes ķestera mājām, kas šajā vietā atradušās līdz pirmajam pasaules karam. Turpat bijusi arī skola, kurā 1843.gadā mācījies Dainu tēvs Krišjānis Barons.
„Ķestermežs un Bērzes upes krāšņie krasti patiks ikvienam dabas jaukuma cienītājam. ...Cauri Ķestermežam diezgan straujā kritumā, veidojot stāvus krastus, pāri krācēm laužas Bērzes upe. Priežu skuju un sveķu smarža, meža šalkšana un ūdens burbuļošana, skuju un lapu koku zaļums še cilvēku tā reibina un apbur, ka stundas paiet nemanot”. (Voldemārs Ziemelis „Dobeles novads no tūrisma viedokļa”, 1939. g.)
Savulaik Ķestermežā atradās Rūķīšu kalns, kur 1938.gadā pēc Dobeles ārsta Edgara Francmaņa ierosmes izveidoja bērnu rotaļu laukumu. Šī zeme tolaik piederēja Dobeles un apkārtnes slimnīcai. Kalna visrsotni nolīdzināja, izveidoja celiņus tos nostiprinot ar laukakmeņu krāvumiem. No Rūķīšu kalna pavērās skaists skats uz Bērzes upi. Precīzu ziņu nav, bet, iespējams, drīz vien mainoties varām, Rūķīšu kalns pamazām aizauga ar krūmiem.
20.gs. 60.gados Bērzes upes ielokā tika uzbūvēta brīvdabas estrāde. Vērienīgākos pārbūves darbus tā piedzīvoja 1986.gadā, kad virs estrādes uzslēja jumtu, augstāk pacēla un paplašināja skatītāju sēdvietas.
Īsta bēdu diena Ķestermežam bija 1991.gada 18.jūnijs, kad viesuļvētra īsā laikā, brāžoties pāri apmēram 100 metru platai joslai, Ķestermežā nolauza vai ar visām saknēm izgāza 98 kokus - priedes, ozolus, liepas. Daudzas no nopostītajām priedēm bija patiešām izcilas, nodzīvojušas vairāk kā simts gadu.
Mūsdienās Ķestermežs ar brīvdabas estrādi ir dziesmu svētku, koncertu, teātra uzvedumu un zaļumbaļļu norises vieta vasaras sezonā.
Cauri Ķestermežam ir izbūvēts bruģēts gājēju un veloceliņš, rekonstruēts gājēju tilts pār Bērzi, kā arī uzklāts asfalta segums estrādes tuvumā esošajam stāvlaukumam upes kreisajā krastā. Ķestermeža apmeklējums būs interesants arī bērniem, jo te ir izvietoti āra trenažieri, izveidota gaisa trase.
