Bēnes muiža izveidota 16.gadsimta beigās, kad sabruka Livonijas ordenis un sāka veidoties Kurzemes - Zemgales hercogiste.
Par muižas teritoriju kļuva zemes, kuras iekopis Kurzemes lielkungu padomnieks Dr.Bergs. Gadiem ejot, muižas saimnieki bieži mainījās. Muižas teritorijas izaugsme saistāma ar 1922.gadu, kad tās nomnieks bija Otto Valdemārs Gailītis. Nopostītu un panīkušu saimniecību (tolaik pati muižas ēka tika saukta par Bēnes Kulturālo centru) viņš pārvērta paraugsaimniecībā, saņemot par to valdības apbalvojumus. Pēc viņa ierosmes uzsāka cukurbiešu audzēšanu, ierīkoja tiem laikiem modernāko pienotavu Baltijā un sāka Bēnes elektrifikāciju.
Līdz mūsdienām saglabājusies Bēnes muižas kungu māja, kas celta no 1876. līdz 1878. gadam. Daļēji pārbūvēta tā saglabājusies vēl šodien. Šobrīd muižas ēkas piebūves daļā atrodas Bēnes tautas nams, bet pašā muižas ēkā - pagasta pārvalde. Turpat blakus gravā tek Auces upīte, kurai pāri ved vēsturiskais mūra tilts un atrodas jaunā Bēnes estrāde, turklāt viesi pastaigu laikā var aplūkot arī citas saglabājušās muižas ēkas – kūti, lielo klēti, kalpu māju, ūdens un tvaika dzirnavas. Ceļu uz kunga māju un parku akcentē stalta liepu aleja, caur kuru dodoties katrs var justies kā silti uzņemts viesis.
