Vasaras nakts madrigāli

“Trīs Grācijas” jeb soprānu trio debija jaunā koncertprogrammā
“Vasaras nakts madrigāli” Īlē

20.jūnija vakarā jau astoto gadu pēc kārtas Īlē, Spārnu pilskalnā norisināsies kamermūzikas vakars par godu operdziedātāja Jāņa Vītiņa (1897-1941) piemiņai. Šoreiz koncertā skanēs jauna baroka mūzikas koncertprogramma “Vasaras nakts madrigāli”, kurā debitēs soprānu trio “Trīs grācijas”. Koncerta sākums – plkst.19.

Atsaucoties uz vēstures liecībām, kur pirms simts gadiem Spārnu pilskalnā, kad Jānis Vītiņš tur svinējis saulgriežus un muzicējis kopā ar saviem operas skatuves partneriem un tā laika tenoru trio (Mariss Vētra, Arturs Priednieks-Kavara un Jānis Vītiņš), šogad šajā pašā vietā pirmo reizi uz vienas skatuves kāps soprānu trio – Ilze Grēvele-Skaraine, Terēze Gretere un Nora Kalniņa (dzim. Vītiņa), kas ir Jāņa Vītiņa radiniece un turpina akadēmiskās mūzikas gaitas Latvijā un pasaulē.

Koncertprogramma “Vasaras nakts madrigāli" iezīmē reti sastopamu muzikālu formātu Latvijas koncertdzīvē – baroka mūziku trīs sieviešu balsīm, kas atklājas dažādos skanējumos un faktūrās. Programmas centrā ir 16. un 17. gadsimta itāļu komponistu laicīgā vokālā mūzika, kurā savijas solo dziedājumi, dueti un trio, radīti tieši sieviešu balsu mijiedarbībai. Lai gan katra no māksliniecēm līdz šim veidojusi savu solistes ceļu, programmā “Vasaras nakts madrigāli” viņas satiekas kā līdzvērtīgas partneres vienotā mākslinieciskā iecerē, savijot individuālo pieredzi kopīgā muzikālā dialogā.

Izvēlētais koncerta repertuārs būs kontrastains un daudzslāņains: skanēs ne tikai pazīstami madrigāli, bet arī retāk atskaņoti vai Latvijā mazāk dzirdēti opusi, kurus komponējuši agrīnā baroka pārstāvji Barbara Stroci, Luka Marencio, Luidži Rossi, Džirolamo Freskobaldi, Martino Pezenti, Domeniko Macoki, Klaudio Monteverdi u. c. Jāpiebilst, ka šos skaņdarbus jau iepriekš dažādi sastāvi atskaņojuši uz nozīmīgām Eiropas baroka mūzikas skatuvēm, savukārt šajā programmā tie iegūst jaunu, īpaši sievišķīgu skanējuma perspektīvu. Tematiski mākslinieces izdzīvos kaislīgu mīlestību un stāstīs par iedvesmojošo dabu, ļaus ieskatīties mīlas sāpju izraudātās acīs un ieklausīties spilgtos sieviešu iekšējos monologos, un aicinās paviesoties mitoloģijas noslēpumainajā pasaulē.

Koncertā klavesīna partijas atskaņos izcilā klavesīniste Gertrūda Krauksta (Jerjomenko), kura jau vairakkārt ir uzstājusies Spārnu pilskalnā. Kā allaž, koncertu “Vasaras nakts madrigāli” vadīs un ar vēsturiskiem faktiem papildinās muzikologs Orests Silabriedis.

Par Jāni Vītiņu: Jānis Vītiņš dzimis 1897.gada 14. okrobrī Aizputes apriņķa Dzērves pagastā (tagad Cīravas pag.)
1915. gadā Vītiņu iesauca Krievijas armijā, savukārt 1919. gadā mobilizēja Latvijas armijā, kur, būdams virsleitnants, viņš demonstrēja varonību cīņās pie Bolderājas, kā arī sāka publiski uzstāties – dziedāt. Paralēli studijām Latvijas Konservatorijā Vītiņš dziedāja arī Latvijas Nacionālās operas korī, kur arvien biežāk viņam sāka uzticēt solo partijas. 1921.gadā Vītiņu par 1919.gada 3.novembra cīņām pie Šmita un Dreimaņu mājām Bolderājas apkaimē apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.
Ņemot vērā prasīgā maestro Emila Kupera ieteikumu, Vītiņš devās uz Itāliju, un jau 1929. gadā Milānā izpildīja Rūdolfa lomu Pučīni operā "Bohēma". Tajā pašā gadā viņš nonāca Vācijā, kur noslēdza līgumu ar Frīdriha teātri Desavā. Pēcāk tika uzsākta tūre Dienvidslāvijā, savukārt laika posmā no 1931. līdz 1937.gadam ar skatuves vārdu Jan Witin viņš dziedāja Vācijā, Šveicē, Holandē un Somijā, tādējādi tāpat kā Mariss Vētra, Rūdolfs Bērziņš un Artūrs Priednieks viņš kļuva par starptautiski pazīstamu un augsti novērtētu Latvijas tenoru.
1940. gadā pēc okupācijas jaunā vara Vītiņam piedāvāja kļūt par operteātra direktoru, taču, būdams īstens nacionālists, viņš atteicās, turklāt aicināja varas izteiktajiem piedāvājumiem nepiekrist arī kolēģus. Vītiņš iesaistījās jaundibinātajā pretestības kustībā “Tēvijas sargi”, kur kļuva par Ārējo sakaru nodaļas vadītāju. Rezultātā 1941.gada 6.martā viņš tika apcietināts un apsūdzēts spiegošanā Vācijas labā. Nāvessods Jānim Vītiņam tika izpildīts 1941.gada decembrī Astrahaņas cietumā. Pirms nāves varonīgais tenors esot lūdzis atļauju nodziedāt āriju no Umberto Džordano operas “Andrē Šenjē”. (No: Sabīne Košeļeva; Dziedāt, dzert un karot; 25.07.2018.; www.delfi.lv)

Koncertu atbalsta Dobeles novada pašvaldība un “Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programmas 2026’’
Ieejas maksa Spārnu pilskalna koncertā būs simboliska – 10 EUR;
Biļetes varēs iegādāties iepriekšpārdošanā Biļešu Paradīzes tīklā.
Iesakām ņemt līdzi pledus un krēslus. Blakus pilskalnam ir Spārnu ezers, kurā būs iespēja nopeldēties.