Bēnē GLEZNU IZSTĀDE “Satiksimies rudenī!”

No 26. septembra līdz 30. oktobrim Bēnē, Stacijas 8 zālē un TLMS “Bēne” studijas telpā  IVONNAS BREDOVSKAS un EGILA NEIHOFERA IZSTĀDE “Satiksimies rudenī!”. Izstāde apskatāma darbdienās no 9.00 līdz 17.00. Citā laikā, zvanot 28295001. Tikšanās ar māksliniekiem 30. oktobrī pulksten 13.00

Neliels ieskats mākslinieku personībās:

Ivonna Bredovska
Esmu dzimusi Talsos, bet bērnība un skolas gadi pavadīti Cēsīs. Tad pabeidzu Rīgas kultūras darbinieku tehnikumu un sāku dzīvot, strādāt Tukuma rajona Slampes pagastā. Kad atnācu uz Slampi, kultūras pils bija tapšanas stadijā, darbojās tikai kinozāle, kur notika visi sarīkojumi. Neklātienē pabeidzu Liepājas Pedagoģijas Akadēmijā kultūras vadību, kur arī izvēlējos gleznošanas novirzienu. Man bija sena vēlme gleznot, bet dzīvē sanāca citādāk. Mana mamma Agra Dage labi zīmēja un gleznoja, viņa bija Talsu mākslinieka Žaņa Sūniņa meita.2008. gadā manā dzīvē notika krasas pārmaiņas un septembrī sāku gleznot .Ingemāras Treijas-Čivles studijā. Mani arī atbalstīja meita Anta un dēls Guntis. Uzskatu, ka ikviens var gleznot, ja vien ir vēlme to darīt un ir labs skolotājs. Viens no atklājumiem bija krāsu izmantošanas prieks. Kad sāku patiesi izjust krāsas, gleznošana kļuva par iemīļotāko intelektuālo un emocionālo nodarbi. Man gleznošana ir kā krāsu psihoterapijas seanss. Tajā procesā aizmirstas visas rūpes, nebūšanas, esmu krāsu pasaulē un viss pārējais pazūd. Patīk man darboties gleznošanas studijā „Bohēmistes” Tukumā, patīk tās gaisotne un radošums. Esmu piedalījusies vairākās izstādēs novadā un arī Dobeles, Jelgavas, Saldus novadā. Strādājot Slampes kultūras pilī, regulāri organizēju daudzu mākslinieku izstādes. Mums bija jauka ikgadēja tradīcija rudenī „Trīs mākslu tikšanās”. Tajā piedalījās Tukuma mākslinieku grupa, Tukuma literātu apvienība un uzaicinātie mūziķi. Biju ļoti pārsteigta, kad mani uzņēma Tukuma Mākslinieku grupā. Esmu nostrādājusi 45 gadus kultūrā un vienīgajā darba vietā Slampes kultūras pilī.Tagad vairs nestrādāju, esmu godīgi nopelnītā pensijā.Paldies manai skolotājai Ingemārai, arī manam dzīvesbiedram Egilam un gleznošanas studijai.

Egils Neihofers
Dzimis rīdzinieks 07.09.58. Jau no pašas bērnības bija skaidrs, ka patīk zīmēt, it sevišķi ar krāsainiem krītiņiem. Esmu beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, Mākslas akadēmijas dizaina kursus. Skolas laikā mākslai uzradās konkurets – sports, beigās uzvarēja abi.Pēc skolas beigšanas bija vairākas interesantas darba vietas – Rundāles pilī (restaurators), Latvijas Universitātē (mākslinieks noformētājs), avīzē „Rīgas Balss” – mākslinieks, maketētājs. Līdz ar to vairāk kā 25 gadus esmu nostrādājis par datorgrafiķi, maketētāju, grafisko dizaineri. Šai laikā gleznoju maz. Esmu  bijis mākslas studijas „Ģilde” dalībnieks, līdz ar to piedalījos visās izstādēs, kuras rīkoja studija. Apmēram 15 gadus atpakaļ krasas izmaiņas kā personīgajā, tā darba dzīvē. Pieņēmu piedāvājumu strādāt privātā mākslas studijā par akvareļglezniecības pasniedzēju. Kopš tā laika rodas interese mainīt savu nodarbošanās profilu un iesaistīties mākslas pedagoga darbā. Radās iespēja strādāt par vizuālas mākslas skolotāju Tukuma 3. pamatskolā un darbā Engures Mūzikas un mākslas skolā. Nodibināju vairākas mākslas studijas Jaunbērzē, Zebrenē. Pašlaik ir atjaunota arī gleznošanas studija Slampes Kultūras pilī.Vairākus gadus regulāri piedalos gleznošanas plenēros Madonas raj. Dobelē, Kandavā, Svitenē – gleznoju vairākas dienas Rundāles pils dārzā, izbaudīju plašos Lielupes skatus un Mežotnes pils apkārtējās ainavas-pļavas, laukus, ceļmalas.Esmu pensijā, ar cerībām beidzot gleznot tik, cik sirds un iespējas atvēl. Tā sanāk, ka mācīt gleznot citus sanāk vairāk, nekā pašam gleznot. Mana tematika – ainava, jūra, portreti. Esmu klasiskās glezniecības piekritējs, man patīk daba tās pirmatnējā skaistumā – gaismas un ēnu spēle, gadalaiku mija, saulrieti, saullēkti, miglaini rīti.