Gleznu izstāde "Biruta Baumane un Laine Kainaize glezno Zemgali!"

Nepalaid garām brīnišķīgu gleznu izstādi- "Biruta Baumane un Laine Kainaize glezno Zemgali!"

Biruta Baumane (1922–2017) ir latviešu gleznotāja, viena no nozīmīgākajām savas paaudzes latviešu gleznotājām. Dzimusi 1922. gada 6.jūnijā Kalnamuižā, Tērvetes skolā, skolotāju Friča un Lūcijas Frīdbergu ģimenē. Studējusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Viena no nozīmīgākajām savas paaudzes latviešu gleznotājām, kas strādājusi visos glezniecības žanros. Darbiem raksturīga stabila kompozīcija, spēcīgs zīmējums un kolorīts, kas sakņots latviskā ainavā un tautas mentalitātē. Gleznas atrodas daudzu valstu muzejos un privātkolekcijās.
Visprecīzāk Birutu Baumani raksturojusi mākslas zinātniece Anda Treija: “Viena no latviešu glezniecības virsotnēm. Viņas radītais caurvij mūsu mākslas kopainu vairāk nekā pusgadsimta garumā. Mums jāšķērso laikmets, lai izsekotu līdzi viņas mākslai, bet tas ir to vērts. Biruta Baumane gleznojusi to, ko redzējuši, ko jutusi un pārdzīvojusi, to, ko mīlējusi, — savu zemi, tās cilvēkus, viņu un savu dzīvi. Nekas nav izdomāts, viss ir īsts un patiess. Arī viņas mīlestība pret glezniecību, bet vēl vairāk pret dzīvi.”

Laine Kainaize dzimusi 1953. gada 31. augustā Rīgā. Mācījusies Valsts Mākslas akadēmijas Stājglezniecības nodaļā. 2001. gadā iegūts mākslas maģistra grāds par darbu "Teodors Zaļkalns un Itālija". Gleznas atrodas Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, Krievijas Mākslas fondā, privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Francijā, Anglijā, ASV.
Mākslas zinātnieks Māris Brancis par mākslinieci ir rakstījis: "Laine Kainaize ir piedzimusi mākslai pašā viducī. Tēvs – tēlnieks Kārlis Baumanis, māte – gleznotāja Biruta Baumane. Krāsu pigmentu un terpentīna smarža Laini apņēma kopš pirmajām dienām šajā pasaulē.
Ikvienā Laines Kainaizes darbā – figurālā kompozīcijā, ainavā, klusajā dabā, aktā vai portretā – jaušams miers un harmonija. Bieži gan viņas gleznās klusā daba vai akts saplūst ar ainavu vai arī izdalās kāds motīvs, teju vai veidojot atsevišķu žanru, tādi, piemēram, ir baznīcu vai koku gleznojumi.
Dzīves tuvums jaušams vai ik darbā. Laine Kainaize ir latviešu reālistiskās glezniecības skolas tradīciju turpinātāja, tādēļ ainavās un no tām atvasinātajās modifikācijās saceres piesitieni nav novērojami. Vienlaikus krāsu risinājumi ir tālu no fotogrāfiskas precizitātes.”