Kā ierasts, jau septīto gadu pēc kārtas, 21. jūnijā Spārnu pilskalnā norisināsies kamermūzikas vakars par godu operdziedātāja Jāņa Vītiņa piemiņai. Tie būs divi koncerti – 17.00 Īles baznīcā skanēs “Senā mūzika saulgriežos”, bet 19.00 pilskalnā “Mīlas melanholija”.
Saulgriežu vakara kulminācija būs maģiskajā simtgadīgo egļu ielokā Spārnu pilskalnā, vietā, kur reiz dzīvojis un saimniekojis operdziedātājs Jānis Vītiņš. Tur plkst. 19.00 skanēs šai vietai un notikumam par godu īpaši veidots kamermūzikas koncerts “Mīlas melanholija” ar Sinfonietta Rīga stīgu kvartetu un operas baritonu Rinaldu Kandalincevu. Šogad priekšplānā vēlīna klasicisma un romantisma mija, skanēs Bēthovena pirmais stīgu kvartets, Šūberta Kvartetskaņdarbs D 703, no kura saglabājusies vien pirmā daļa, bet tā ir pasaulslavena aiz skaistās mūzikas. Kā arī neīstenotas mīlas pilnie Šūberta “Cēlie valši”. Koncertā īpašā pārlikumā stīgu kvartetam skanēs Šūmaņa dziesmu vainags “Dzejnieka mīla”, kas komponēts 1840.gada maijā un jūnijā un ir viens no slavenākajiem romantisma laikmeta dziesmu cikliem. Neizpaliks arī latviešu simfoniskās mūzikas ikona Dārziņa “Melanholiskais valsis”, kas tapis kādas vasaras nakts vīzijas iespaidā. Šī ir jaunības mūzikas programma, aiz to tā iederas dabas pilnplaukuma jeb vasaras saulgriežu laikā, kad dzīvības sulas ir zaļoksnas un straujas, paralēli simbolizējot arī Jāņa Vītiņa pāragro aiziešanu, dzīves pilnbriedā esot.
Savukārt Saulgriežu vakars iesāksies atjaunotajā Īles baznīcā, kur plkst. 17.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras studenti uzstāsies koncertprogrammā “Senā mūzika saulgriežos”. Koncertprogrammas idejas autore ir Senās mūzikas katedras vadītāja, Latvijā un Eiropā zināmā klavesīna virtuoze Ieva Saliete. Īles dievnams tiks pieskandēts ar itāļu un angļu baroka komponistu mūziku, kas savulaik skanējusi galmos un karaļnamos. Mēs dzirdēsim Skarlati, Freskobaldi, Kavalli, Rossi un Bula mūziku, kas skanēs uz perioda instrumentiem - klavesīna, vijoles, flautas un balss izpildījumā. Koncertā īpaša vieta atvēlēta austriešu izcelsmes komponistam Heinrikam Bīberam, kurš ir viens no pirmajiem, kas rakstījis solo kompozīcijas vijolei. Skanēs viņa pasaulslavenās “Rožkroņa sonātes”.
Abi Koncerti paredzēti stundu gari un tos, kā ierasts, vadīs un ar vēsturiskiem faktiem papildinās Orests Silabriedis.
Spārnu pilskalna koncertu mākslinieciskās ieceres šogad un visus iepriekšējos gadus bijušas Noras Kalniņas (dzim. Vītiņa) rokās, kas ir Jāņa Vītiņa brāļa meita un ikdienā darbojas Latvijas akadēmiskās mūzikas vidē kā kora māksliniece, soliste un diriģente.
BIĻETES
Informācija:https://www.facebook.com/event...