Īles baznīca ir Valsts aizsargājams kultūras piemineklis. Ziņas par pirmo baznīcu saistāmas ar 1682. gadu. Ap 1686. gadu dievnams ticis pie torņa un zvana, kurus tai dāvinājis Īles muižkungs Frīdrihs fon Netelhorsts. Dažādi remontdarbi Īles baznīcā veikti 1752., 1765. un 1849. gadā, kad slavenais Liepājas ērģeļmeistars Kārlis Hermanis izgatavoja baznīcai jaunas ērģeles. Dievnams ir vienīgā baznīca Zemgalē, kas izpostīta 1905. gada revolūcijas laikā. 1908. gadā baznīca un tās iekārta par draudzes un Īles muižas īpašnieka līdzekļiem atjaunota, bet Otrajā pasaules karā atkal izpostīta. Kad 1965. gadā likvidēja Īles draudzi, baznīcā bija paredzēts ierīkot muzeju, vēlāk klubu un sanatorijas noliktavu. Baznīca bijusi Īles un Lielauces ev. lut. draudžu kopīgs dievnams. Baznīcā sludinājis Augusts Bīlenšteins. Īles draudzes īpašumā dievnams atkal nonāca 20. gadsimta deviņdesmitajos gados.
2016.gada 10.jūnijā “Baznīcu nakts 2016” ietvaros diriģents Ints Teterovskis un jauniešu koris “Balsis” Īles baznīcā sniedza koncertu “Atklāj Īles baznīcu no jauna”, atverot to apmeklētājiem pirmo reizi 50 gadu laikā.
Īles luterāņu baznīca top par augsta līmeņa koncertzāli vēsturiskā ēkā Zemgalē. Baznīcas jaunais interjers ir 27 Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Koka mākslas un metālmākslas nodaļas audzēkņu diplomdarbs.
Baznīcas 20 m garo telpa iedalīta trīs funkcionālajās zonās:
- altāris un presbiteris ar kristāmtrauku un kanceli;
- zona muziķiem vai citiem māksliniekiem ar pakāpieniem korim;
- sēdvietas draudzei (skatītājiem-klausītājiem).
Īles luterāņu baznīcas interjeram ir izvēlēts atskats uz 18. gadsimta otrās puses agrīno klasicismu, kurā jaušamas arī zināmas baroka un rokoko tradīcijas.
Notiek intensīvi darbi pie baznīcas atjaunošanas par cilvēku saziedotajiem līdzekļiem.
